Burhards Sosārs, Valdis Grēviņš, Dailes teātra aktieri
Tad nebij' ausmas, nebij' rietu, Tad tumsu neredzēja acs, Tā aizdūca kā tūkstoš spietu, Tas trakais kavalieru gads. Tā aizdūca kā tūkstoš spietu, Tas trakais kavalieru gads. Tad smaidi nenodzisa sējās, Tad polku lča bīskaps pats. Tā aizjoņoja tūkstoš dejās Tas trakais kavalieru gads. Tā aizjoņoja tūkstoš dejās Tas trakais kavalieru gads. Tad bij pie vīna mucām talkas, Tad šļāca alus kritums plats. Tā aizdzirkstēja tūkstoš malkos Tas trakais kavalieru gads. Tā aizdzirkstēja tūkstoš malkos Tas trakais kavalieru gads. Un kas par to, ka nāca briesmas, Ka klāt bij sausums, posts un bads,- Vēl tagad atmirdz tūkstoš dziesmās Tas trakais kavalieru gads. Vēl tagad atmirdz tūkstoš dziesmās Tas trakais kavalieru gads. Un lēni apklust sapņu dzirnas, No asarām tev valga acs... Pār kalniem aizdipa kā stirnas Tas trakais kavalieru gads. Pār kalniem aizdipa kā stirnas Tas trakais kavalieru gads. Kas paliek pāri? Dziļās alkas Pēc tā, kas tavai sirdij rads, Ko elso vijoļstīgas smalkās, - Tas trakais kavalieru gads. Ko elso vijoļstīgas smalkās, - Tas trakais kavalieru gads. Nē, nav ne debesu, ne elles, Ir tikai tas, ko saredz skats! Un tumsā vizuļo kā krelles Tas trakais kavalieru gads. Un tumsā vizuļo kā krelles Tas trakais kavalieru gads. Tur prieks ar bēdām kopā savērts, Un Gēsta Berlings - tas tu pats, Un tāpēc lādēts lai un slavēts Tas trakais kavalieru gads! Un tāpēc lādēts lai un slavēts Tas trakais kavalieru gads!