Andrejs Saldaks, Andrejs Saldaks, Saldaks
Kas mēs bijām pirms gada un kas mēs esam tagad, Jā, es esmu cilvēks, pilns ar trūkumiem un kļūdām , bet pagaidi, Man sāp, kad Tu esi viena, man sāp, kad Tevī nav miera, Bet visvairāk man ir bail, ka var pienākt tā diena. Kad mūsu sirdīs vairs nespēlēs mīlestības akords, Kad kādu dienu būs izsmelts it kā mūžīgais avots, Mēs šobrīd esam kaut kur, starp drīkst un nedrīkst, Mēs esam kliedzoša brūce, kura gandrīz nedzīst. Piedz. x2 Par vienu nakti ar Tevi, es niršu upes dzelmē, Tu ļoti labi zini to, ka es nemāku peldēt, Sirdi ļauju turēt tikai Tavām rokām, Mēs esam mīlestības stāsts ar laimīgām beigām. Mūsu rokas bija siltas, bet tagad nosalušas, Un mūsu raudātās asaras vēl nav izžuvušas, Es būšu akls , bet redzu, Tu manā priekšā stāvi, Mēs varam atraisīt spēku un traukties robežām pāri. Tu esi prieks un laiks, kurš man pietrūkst, Es redzu Tavas asaras pat lietū, Es ierakstītās atmiņas, noskatos atkal un atkal, Kas mēs bijām pirms gada un kas mēs esam tagad. Piedz. x2 Par vienu nakti ar Tevi, es niršu upes dzelmē, Tu ļoti labi zini to, ka es nemāku peldēt, Sirdi ļauju turēt tikai Tavām rokām, Mēs esam mīlestības stāsts ar laimīgām beigām.