Ieva Akurātere
Kalpa zēns Reiz dzīvoja kāds kalpa zēns, Kas spēlē klavieres. Reiz dzīvoja kāds kalpa zēns, Kas spēlē klavieres, Kas spēlē klavieres. Viņš spēlēja tik ilgi, Tik skaisti spēlēja, Viņš spēlēja tik ilgi, Līdz Dievs to pieņēma, Līdz Dievs to pieņēma. Un divas dūjas laidās To aiznest debesīs, Bet kad tās augšup cēlās, Tad viņu jau bij trīs, Tad viņu jau bij trīs. Tās divas bija eņģeļi, Kas viņu augšup nes, Tā trešā bija kalpa zēns, Kas spēlē klavieres, Kas spēlē klavieres.