Prāta Vētra un Alex Silva, Emīls Buiķis, Prāta Vētra
es esmu te, kaut nekad te nav būts kā upes ūdens, kas izlauzies palos kā asara silta uz vaiga un pirkstu galos jūtu, ka esmu te, kaut arī nepiedalos kad mēness spīd dzintara dzeltenumā un zvaigznes tālas pār alejām snieg kad cilvēki ļauni zaglīgus soļus pie tevis liek es sēžu visaugstākā kalnā un lūdzos, lai neaiztiek kaut es spētu būt tev klāt kaut es spētu būt tev klāt es būtu atbalss, tu mana balss kaut es spētu būt klāt es esmu te, kaut nekad te nav būts kā janvāra saule, kas pamalē spīd kaut nespēšu tevi nekad es skaut vai sasildīt es esmu ar tevi, kad simtiem zvaigznes pār alejām krīt