Juris Kulakovs, Jānis Rokpelnis, Pērkons
Kā pasakā! Jā, tiešām, pasakā es mītu, Man ābeli ik katru rītu Redz pamatīgi aplasītu, pamatīgi aplasītu Nu, protams, Brīnumputns vien tos rijis cik tik guzā lien, Un nevis kaimiņi, kas kāri, Uz to, kas kāda sētai pāri. Nu, protams, brīnumputns vien. (Piedziedājums) Kā pasakā man dzīvē gājies, Ne reizes galdiņš gan nav klājies, Bet toties runga, tā iz maisa, It bieži mani stīvu taisa, Un tiešām ragana man blakus Iet, pasakai nav mūža taku, Un zaļais pūķis, arīdzan, Kā albatross slīd pāri man, Kā albatross slīd pāri man. Kā pasakā! Jūs reizēm redzat mani raudam, Jā, tiešām, īstenībā skaudrā man gadās reizēm atgriezties, Man gadās reizēm atgriezties Nu kurš gan tur asaras nelies, Kurš gan tur asaras nelies? Jā, tiešām, īstenībā skaudrā man gadās reizēm atgriezties, Nu kurš gan tur asaras nelies? Piedziedājums 2 x Kā pasakā!