Studenti
Atkal zilons ieliek manai govij, Tramvajs sabrauc mazo sunīti, Mēslu dakšas plosa manu sirdi, Dzeloņdrātīs kaķēns pakāries! Piedz. Kā toreiz dzērām mēs, Lai žēlīgs Dievs stāv klāt, Mēs alu vīnu mucām tukšojām Un mucas dibenā mēs laimi atradām Ko brālīgi Uz pusēm dalījām Lai dzīvo studenti Un viņu parādi, Jo kas gan students ir bez parādiem, Pie velna lekcijas, pie velna sesijas, Pie velna viss, Kas mūsu prātus jauc Alu dzeru es no bērna kājas, Alkoholam pieder liktens mans; Un, kad mani izdzina no mājas Sāku dzīvot student kopmītnēs Piedz. Un kad beidzās mūsu labās dienas Pogainie mūs visus savāca, Ieslodzīja četrās tumšās sienās Un meitenes no zēniem nošķīra. Piedz.