Gatis Zotovs, Gatis Zotovs, Aisha
1.Ja sirdis prastu runāt, Tad mana sāktu kliegt Tā nerimstās ne mirkli Pat naktī neiemieg Tāpat kā saule aust un riet Kad apstāsies, tad laiks būs iet Uz prombūtni,uz atgriešanos, Sākšanos un nebeigšanos Piedz. Kad sirdis runā klusē prāts, Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts Nespēju lidot, man ir tikai viens spārns Tas otrs vēl nav izdomāts Kad sirdis runā klusē prāts Par prombūtni,par atgriešanos, sākšanos un nebeigšanos 2.Bet tagad tukšie vārdi, Kas viens pēc otra birst, Tie it nemaz nav dārgi, Bet kāds pārdos un kāds pirks Par zeltu vēlreiz nepiedzimst Jo vairāk grābj,jo dziļāk grimst Tukšumā un pazušanā, Aklumā un aizmirstībā Piedz. Kad sirdis runā klusē prāts, Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts Nespēju lidot, man ir tikai viens spārns Tas otrs vēl nav izdomāts Kad sirdis runā klusē prāts (jej,jeej,jeeej,jeeej) Par prombūtni,par atgriešanos sākšanos un nebeigšanos