Tomass Kleins, Guntars Račs, Andris Ērglis un Cacao
Na, na, na, na, na, na, na Na, na, na, na, na, na, na, na, na, na Ja es būtu laiva, kas slīd Tad es Tevi aizvestu rīt Tālu projām domas kur klīst Un neviens mūs nepazīst Ja es būtu auto, kas brauc Tad es līdzi ņemtu daudz. Tik vien Kā šo prieku mīlēt un ciest Pārējo var projām sviest! Bet es esmu tikai ēna, kas krīt Tev aiz muguras, tev to neieraudzīt Bet es esmu tikai pēdējais trolejbuss vien Kas gar Tavu māju skrien Arvien, arvien Ja es būtu pērkons, kas dun Tad es Tevi apskautu un Tik vien Īsu brīdi, vārdi vēl prot Nenopirkt un nepārdot