Jānis Lūsēns, Pēters Brūvers
Vakarvējā maigās skaujas, Tās ap taviem pleciem kļaujas, Nevajag nekā vairs taujāt Tikai tevī lūkoties. Nebūs vairāk tā kā bija Sadzijis, kas nesadzija, Visu dziedē tuvums tavs. Piedz. Pār zvaigznes mirdz Spožāk zvaigznes spīd. Sadzīs tas, kas agrāk nesadzija. Lai tās zvaigznes spīd, Krīt vai nenokrīt. Būs tā abu mīlas melodija. Šajā naktī burvīgā, naktī burvīgā, Kurā tikai tu un es. Vakarvēja liegie čuksti Ir kā mūsu siržu puksti. Nevajag nekā vairs sacīt Tikai tevī lūkoties. Beidzot nebūs tā kā bija. Laiks, kad mīlas melodija, Noticis, kam jānotiek.