Aldis Drēģeris
Ik katru sestdien's vakaru Arvien, arvien Pie trīnes gāju klētiņā Arvien, arvien (Peec katras rindas arvien, arvien) Bet reiz pie klēts es piegāju Un iekšā troksni dzirdēju Tur Ješka iekšā sēdēja Un manu trīni bučoja Trīnīt manu sirdspuķīt Tu solījies reiz mana būt Bet nu tu mani pievīli Un Ješkam sirdi atdevi Es došos prom uz austrumiem Tu manis vairāk neredzēs Mēs sitīsim tos utainos Pēc tam tos zili pelēkos Lai latvju saule nenoriet Lai latvju zobens nesarūs Nekad, nekad