Gan jau

A. Gedrovičs, M.Sviķe, Kaimiņi

Jau pieneņo pļavas un ceriņo pagalmi,
Jasmīni smaržoties sāk,
Vienmēr šai laikā, kad ezero debesis,
Domās bijušais nāk.
Atceros, kā bija toreiz, kad iebridām
Abi naktsvijolēs mēs,
Kur miglas spilvenu pagalvī likām,
To aizmirst vairs nespēju es.

Piedz.
Gan jau kaut kur reiz tiksimiem mēs,
Dienā vai pusnaktī,
Naktī vai mijkrēslī,
Tas varbūt nejauši būs.
Pērkonu tīrumos,
Mākoņu klajumos,
Mūžīgi ziedošajos,
Tas viss gan jau sagaida mūs.

Vasaras naktīs, kad sirds sauc pēc laimes,
To ceriņos meklē. Nav vērts!
Šķiet, ka tu esi kaut kur un tepatās
Tik saulains kā gundegas zieds.
Noplūkt to negribu,lai paliek ilgāk,
Varbūt zieds šis pretī tev ies,
Un nosarcis iegulsies tavējās plaukstās
Jo kvēlāk vēl ilgošos es.

Piedz.

Tas viss gan jau sagaida mūs. (2 r.)