Sventājas(LT) t.dz. Pier. I.&J. Meži., Sventājas(LT) t.dz. Pier. I.&J. Meži., Andris Rūtiņš
Es kāp' uz augstiem kalniem Un skatos jūriņā. Es redz' vien' laiviņu pelžam' Ar baltu zēģelīt'. Iznāk šī laiviņa krantā; Tur sēž trīs jauni puiš'. Tas viens man gaužām patīk, Tie divi ne par ko! Ak, meitiņ' esi skaista, Kaut Tu jēl bagata būt'! Priekš mana augstā goda, Tu es' par nabagu. Ja es priekš tev's par nabag', Es ieš' iekš' kloster' nam'. Ja tu iekš klostera iesi, Es klosteri nodedzināš'. No rīta pulksten' sešos, "Tuk, tuk!" pie klosteŗ' nam'. Labrītu klostera saimniec', Kur ir tā smukā meič'? Tai bija divas zīmes: Pie matiem un pie kleit's. Tai bija griezti mati Un sarkana zīda kleit'. Tad viņa dzert tam deva No sava biķera. Tad viņam sirds salūza Deviņos gabalos.