Renalds Trakims, Edavārdi, Edavārdi
Nāk no pistoles dūmi, vaj’g kaut ko sadomāt fiksi Viņš trāpīja galvā, jo zina, kā sabojāt visu Klusums atgriežas telpā, un viņš tur zobos mēli Atbalsojas soļi skaļi, jo viņš zin’, kā nodot sevi Noskatās uz upuri, kas mirst; viņš tūlīt ies Uzkavējas minūti par ilgu, jo viņš zin’, kā kļūdīties Viņš sāk bēgt, jo galavārds dots netiek drosmei Ņem grūtāko ceļu, jo zin’, kā nepiedot sev Alkstot tumšāka stūra, pirms viss nāk gaismā Skrienot virsū katram, kas ceļā, jo viņš māk aizskart Par spīti cerībai nozust,kas tagad nepastāv Jo viņš ļoti labi zina,kā ir tad, kad nesanāk Izvēloties nepareizo ceļu, gluži tā kā citas reizes Uz turieni, kur noķers viņu, jo zin’ tikai sliktas beigas Apstājās uz mirkli, jo sirds arvien stiprāk klauvē Tā, lai policista lode trāpa, jo viņš zin’, kā zaudēt Piedz. Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur ir(a) grūts ceļš Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur Tevi pūš vējš Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kā var saniknot un dzelt Jā, Tu zini, zini, zini, zini,kā rīkoties atbilstoši sev Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini to, kā nedabūt Jā, Tu zini, zini, zini, zini visu to, kas nevar būt Jā, Tu zini, zini,zini tik labi to, kas nav tavā gaumē Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, zini, zini, kā zaudēt Viņš veic savu izvēli spriežot, ka te derēs meli Un sanikno viesi, lai viņā var labāk redzēt sevi Pēc sava prāta virzot šo scēnu pretēji pasīvai Viņš to maina, kā regulējot sēdekli mašīnai Piešķiļ cigāru, acīs stresu nemanīja Viņš zina, kad pateikt ko riebīgu bez scenārija Nejūtas ērti, kad vaj’g ko salabot vai sākt no jauna Visu sagatavo strīdam viņš, kā sakārtojot galdu Improvizējot ar dotībām, ko Dievs var prātam iedot Sakārto teikumus, lai tajos nav vietas vārdam „piedod” Saruna sākas ar lietu par privātu mantu Bet viņš provocē cīņu, kā spiežot no dimanta darvu Nolaižot viesi tik zemu, sāk jau vara vēnās virt Viņš meklē ragus, aiz kuriem var ārā velnu vilkt Lai var attaisnot vājumu,par ko bieži pārmest māk Ieņem cietēja lomu, kā stāvot tieši zem lāstekām Ārpus šīs telpas sienām jau paceltas balsis dzird Viņš māk pierādīt, cik pasaule ļauna ir Momenti šādi šim kungam ir jau, protams, ikdiena Viņš tos nostāda sev ērtā pozīcijā, kā bumbu pirms soda sitiena Liekot naidu priekšplānā, prom tagad ies Viņš izdabūja dzīvnieku ārā no sava viesa Izspēlējot upura lomu, ko pats ar prieku izkopis Viņš izdabūja beigās īstu lodi no sava viesa pistoles Piedz.