Dzejnieku karnevāls

Kāda dzejnieka namā, 
notika reiz karnevāls.
Viesiem tika pavēlēts 
tik bez maskām ierasties, 
tomēr nāca maskās tie.
Dzejnieks stāvēja durvīs,
rāva viesiem maskas nost.
Kas ar tādām grūtībām
gadiem piemērotas bij'
un pat pieaugušas klāt.

Piedz.
   Visi skatījās, visi brīnījās
   kā var tik daudz svešu seju būt.
   Kā cilvēks cilvēkam 
   var tik svešs pēkšņi kļūt.
   Viesu izmisums bija iznākums, 
   visi rokām sejas klāja ciet
   un lūdzās dzejniekam -
   maskas mums atdodiet.

Dzejnieks sacīja cēli,
lai bez maskām dzīvojam.
Visiem likās tas kā murgs,
un pats dzejnieks aizdomīgs,
kas par labu maskējās.
Viesi atmaskotie
metās virsū dzejniekam,
kas kā nogrēkojies bērns
lūdzās masku pasargāt,
bet par vēlu bija jau.

Visi skatījās, visi brīnījās
kā var tik daudz svešu seju būt
Kā dzejnieks atmaskots
Var tāds pats kā viņi kļūt
Bija izmisis viņa skatiens viss
Sāka dzejnieks asaras pat liet
 Un lūdzās viesiem tas
Masku man atdodiet

Ai cik labi tas, ai cik labi tas,
tā tik pasakās vien notiekas.
La-la-la-la.

Piedz.
   Visi skatījās, visi brīnījās
   kā var tik daudz svešu seju būt.
   Kā cilvēks cilvēkam 
   var tik svešs pēkšņi kļūt.
   La-la-la-la.