G.Račs, G.Račs
Uz trokšņaina bulvāra stūra Stāv skaistules četras un gaida. Ar cepuri rokā sēž ubags, Un dzejolis šis - vēl nav dzimis. Par peronu lēnīgā solī Iet dzejnieks, neviens viņu nezin. Vien meitenes četras uz stūra, To pazīst un zin’ - viņa vārdu. Piedz.: Un atkal pa laimīgai dienai, No perona vilciens ved projām. Uz tālo un laimīgo zemi, Kur zvaigznes un sapņi iet bojā. Tā aizskrēja diena pēc dienas, Vēl pasaule griežas un griežas. Un parkā uz soliņa klusu Sēž meitenes četras tās pašas. Bet dzejnieks no debesīm sūta, Vēl meitenēm skūpstus un dzeju. Jo pasaulē ir tikai četras. Kas atceras vēl viņa seju. Piedz.: 2 reizes