Dzejnieka dziesma

Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, Zigfrīds Muktupāvels

Es neesmu dubļus bridis
Es pats bijis dubļi ko brien
Viss ko veelos pie 
Akas mazgāties ilgi tik vien
Mazgāties ilgi līdz nāvei
Tīrs ūdens, tīrs ūdens un smilts
Šūpojas akas vinda 
Kā Dieva elkonis silts

Tad vēlos es asinis vemt
Un izvemt to čūsku kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet 
Ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt
Un baznīcas tornī kāpt zvanīt
Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.

Es neesmu mēslus mēzis
Es pats bijis mēsli ko mēž
Viss ko vēlos,lai māte 
Pie akas man līdzās sēž
Rokās lai, māmiņ, tev dvielis
Balts dvielis, balts dvielis vēss lins
Tevis dēļ esmu kāvies, māt,
Sirds mana smaga kā svins

Tad vēlos es asinis vemt
Un izvemt to čūsku kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet 
Ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt
Un baznīcas tornī kāpt zvanīt
Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.

Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.