Edgars Šubrovskis, Edgars Šubrovskis, Edgars Šubrovskis
Tu kā dzērusi nakts Mani apņem un ieurbies manī kā zāle gaisā vējā locīdama savas acis un lēni ejot pa dīgstošiem ērkšķiem asaras izveido kristāla durvis pa kurām netiek ielaisti vārdi sāpju pirtī mēs pērsimies ar ... ar dzeloņstiepļu maigajām rokām un smaidīdami lūkosies tie divi, kas arī bija pie krusta kas to lai zina, kur ir trešais, kā tev liekas vai vēl nav zudis? pa magoņu lauku iesim mēs uz gāzes kameru rokās sadevušies smiesimies, raudāsim, neliegsim sev pēdējo prieku, pēdējo prieku sāpēt un smaidīdami lūkosies tie divi, kas arī bija pie krusta kas to lai zina, kur ir trešais, kā tev liekas vai vēl nav zudis? un smaidīdami lūkosies tie divi, kas arī bija pie krusta iesim pie viņiem, jo zini, man liekas šis trešais mums sen jau ir zudis!