Gundars Riekstiņš, Fricis Bārda, Gundars Riekstiņš
Ap liepu loga priekšā, kas zarus līdz rūtīm plēš, ceļ zaļu dieva namu zaļš pavasara vējš. Piedz. Tur zīlītes dziesma saulei un vēja koklei skan tik saldi, ka sirmajās stundās tvīkst asaras acīs man... Tvīkst asaras acīs man, tvīkst asaras acīs man... Caur asarām zaļa līst tumsa, bet sirdī silti smej prieks. Kur skumjas? Kur sāpes? Tām uznāk sirms magoņu sēkliņu miegs... piedz. Jau klusas sen kokles un dziesmas un nakts rasa pumpuros mirdz. bet zaļā dieva namā ar zvaigznēm dzied mana sirds... piedz.