Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters
Tava dzīvība ir mana banga pret krastu It kā parasta lieta taču tik neparasta Nākdams tik ilgi un tālu nu esi pienācis klāt Dzeja ir valoda kurā visu var sarunāt Zini viss bijušais un arī turpmākais starp mums Būs nemazāk nevairāk kā noslēpums Varbūt pirms tevis tā bij' mana iegriba vai griba Taču tā var iemiesoties vien Dieva mīlestība Klausies ne runās, bet manos dzejoļos rāmos Tie ir Dieva darbi man nepiepildāmie Un kad manis vairs nebūs Vien pantu lēveri plīvos Tad zini tavs tēvs tomēr vēl kaut kur dzīvos Es nezinu vairāk kā ķeizargriezienā rakstīts Mans zobens nekad vairs Neatgriezīsies makstī Esmu izgājis karā ar šo ugunīgo pļavu Ne tikai ar savu nu jau arī ar tavu Ja tu zinātu dēls cik šī pasaule smaga Nu divātā ar brāli jūs jau esat melns az naga Tas tik daudz - celt kopā kaut nieku Nebīsties skumju skumsti Dievam par prieku