Artūrs Palkevičs, Guntars Račs, Roberts Pētersons
Lai arī šorīt ir vēja par daudz Cīrulis spārnos trauc Ceļš uz mājām putnu sauc Jūra kliedz Bet krastu ir jāaizsniedz Vai tas mazais prot Vētru apvārdot? Kam, lai mēs lūdzam par dvēselītēm Vējš ko liec Un pret klinti pa vienai triec Mums ir bail Bet putni (jau) nebaidās Tie cauri viļņiem kaļ Un negriež atpakaļ Vēja par daudz, par daudz Cīrulis sauc, krasta ugunis jauc un priedes māj Vēja par daudz, par daudz Cīrulis sauc, uz mājām dvēsele trauc un vētra stāj Kur, paliek putni ,kas akmeņos krīt? Kur tie plūst? Kāpēc klintis vēl neizžūst? Var jau būt Ka tiem, kas tic un lūdz Tas ceļš nemaz nav grūts Ceļš nemaz nav grūts Vēja par daudz, par daudz Cīrulis sauc, krasta ugunis jauc un priedes māj Vēja par daudz, par daudz Cīrulis sauc, uz mājām dvēsele trauc un vētra stāj Vēl ,kamēr deg rīts Es turēšos tam putnam līdz