Kristīne Šomase, Edgars Gusts, Kristīne Šomase
Vai zini cik man viegli kļūst, Kad aukstā naktī stāvam mēs, Satumst, ausma cauri plūst, Nav neviens kas to atņemt spēs, Vai zini kā celties spārnos, Kad viss ir īsts un paredzams, Tu zini, ka šī sajūta nav vārdos, Tu zini, ka tas mums abiem saredzams. Cel mani viegli, Cel mani tā, Lai mums abiem nav jārunā, Kaut zeme mums pamazām atpakaļ sauks, Mirkli neviens vairs nepārtrauks, Vai zini kā celties spārnos, Kad viss ir īsts un paredzams, Tu zini, ka šī sajūta nav vārdos, Tu zini, ka tas mums abiem saredzams. Kas ir tas tavā pieskārienā, Kas manām stīgām skanēt liek, Kā nepabeigtā dzijas pavedienā Tikai man tas vienai tiek. Cel mani viegli, Cel mani tā, Lai mums abiem nav jārunā, Kaut zeme mums pamazām atpakaļ sauks, Mirkli neviens vairs nepārtrauks, Viegli, Cel mani tā, Lai mums abiem nav jārunā, Kaut zeme mums pamazām atpakaļ sauks, Mirkli neviens vairs nepārtrauks, Cel mani viegli, Cel mani tā, Lai mums abiem nav jārunā, Kaut zeme mums pamazām atpakaļ sauks, Mirkli neviens vairs nepārtrauks, Cel mani viegli...