Roberts Gobziņš
Ak vai, cik jauki ir ātri skriet Pa trotuāru vai pa kādu citu viet Ik uz soļa tu saskrienies ar kādu Lai pēc tam tev nomizotu ādu Ļaudis kliedz nu kur tas dullais drāžas Ar ko tu saskrienies tie visi gāžas Bez šaubām tas tik ļoti tevi aiztur Jo tu vēl te, bet sen jau jābūt citur Bezcerīgi, nelaimīgi, bezcerīgi Vai tu skriesi vai tu leksi Kur tu gribi neaizskriesi Sapratīsi un tad teiksi Skrēju, skrēju, nokavēju Apdomāties nevarēju Ātri steigties var vēl ilgi Tik un tā tas bezcerīgi Tā tu skrien bet nu jau citas domas galvā tev Gribi visu ko vien redzi tikai sev Gan jau viņa atnāks pati pateiks to Ka pie viņas tā pat putni nelido Tad nu atkal tavā galvā jaunas domas nāks Ja jau viņa šurpu nāk tad skriet var lēnāk sākt Un to redzēs viņas acis kurās biji tu Domāsi kaut viņa atpakaļ iet varētu Bezcerīgi tu lec vai skrej Nelaimīgi ir tie kas smej Ak tu tāds tu pat skrienot krāc Ej atpakaļ un no jauna sāc Saki jā saki nē saki jā Redz mēs esam četri 1,2,3,4