Bezcerīgā dziesma

Roberts Gobziņš

Ak vai, cik jauki ir ātri skriet
Pa trotuāru vai pa kādu citu viet
Ik uz soļa tu saskrienies ar kādu
Lai pēc tam tev nomizotu ādu

Ļaudis kliedz nu kur tas dullais drāžas
Ar ko tu saskrienies tie visi gāžas
Bez šaubām tas tik ļoti tevi aiztur
Jo tu vēl te, bet sen jau jābūt citur
Bezcerīgi, nelaimīgi, bezcerīgi
Vai tu skriesi vai tu leksi
Kur tu gribi neaizskriesi
Sapratīsi un tad teiksi

Skrēju, skrēju, nokavēju
Apdomāties nevarēju
Ātri steigties var vēl ilgi
Tik un tā tas bezcerīgi

Tā tu skrien bet nu jau citas domas galvā tev
Gribi visu ko vien redzi tikai sev
Gan jau viņa atnāks pati pateiks to
Ka pie viņas tā pat  putni nelido
Tad nu atkal tavā galvā jaunas domas nāks
Ja jau viņa šurpu nāk tad skriet var lēnāk sākt
Un to redzēs viņas acis kurās biji tu
Domāsi kaut viņa atpakaļ iet varētu

Bezcerīgi tu lec vai skrej
Nelaimīgi ir tie kas smej
Ak tu tāds tu pat skrienot krāc
Ej atpakaļ un no jauna sāc
Saki jā saki nē saki jā
Redz mēs esam četri 1,2,3,4