Ar manām ugunīm.

Aija, Aija, Aija

Pie manis nenāc ar sirdi delnā,
Jo visi vārti šai ceļā ciet.
Ir manī sen jau daļa no velna.
Tas nelaimīgs, kas man tuvāk tiek.

     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Ir tikai mirāža, kas tev šķiet.
     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Nav tas, kas tev ir jāmeklē.

Tu vari teikt visus pasules vārdus,
Un man pār galvu kat zibeņus bērt.
Vien nedomā, ka tie mani var ārdīt,
Un manu aukstumu atsildīt.

     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Ir tikai mirāža, kas tev šķiet.
     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Nav tas, kas tev ir jāmeklē.

Man ir vienalga – dziedi, vai raudi,
Par mīlu dzirdēt nevēlos.
Jo manas dzīves lielākā bauda,
Ir tad kad sambai atdodos.
Tev vēlu aiziet, laimīgu ceļu.
Un vairāk tikšanās nemeklē.
Ar baltu sniegu, puteni, salu
Šī diena aizies pagātnē. 

     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Ir tikai mirāža, kas tev šķiet.
     Tik soli aiztaupi, paturi vārdus,
     Ar manām ugunīm nespēlē.
     Jo mani baltie eņģeļa spārni,
     Nav tas, kas tev ir jāmeklē...