E.Bauers, E.Bauers, Edvīns Bauers
Ir piektdienas vakars, lēni lietus līst Pa tumšajām ielām klīstu vientulīgs Kaut nav nemaz tik sen, kopš man tevis nav Laiks tik lēni rit, ka šķiet daudz gadu pagājis ir jau. Un šovakar nespēju vairs palikt viens Man vajadzīgs kāds draudzīgs roku pieskāriens Varbūt aiz durvīm šīm, kur jautri smiekli skan Vīns ilgas remdēt spēs, un aizmirst tevi izdosies reiz man. Laiks aizrit un vīns liek skumjām projām iet Skan mūzika un beidzot neesmu es viens, Bet kaut man sejā smaids, ar sāpēm sajūtu No rīta mostoties man atkal acu priekšā būsi tu.