Johnny Salamander, Fricis Bārda, Johnny Salamander
Pusnakts, ap mani vientulība glaužas Tik klusa un tik savādi sveša. Kad nakts, manī baiga doma jaušas, Tā nav(a) nakts, tā ir jau, Tā jau dziļā dusa. Nav dvēselē ne naida vairs, ne sāpju, Ne mīla krūtīs, ne naida vairs, Un ērkšķu vaiņags kādreiz pieri dzēlis, Tik tīrs un dzidrs es zilā dzidrē kāpju.