Gaidot...

Kaimiņi

Tie ceļi, pa kuriem  pie manis  Tu nāksi,
Nekad  nebūs  aizsniguši.
Tie vārdi, ko man tikai gribēsi stāstīt,
Nekad  nebūs  nesaprasti.

Tavs augums, ko alkstu  es apsegt  ar glāstiem,
Man dāvās   ko neparastu,
Un lūpas, kas tvīkušas Tavējās skūpstīt,
Tev čukstēs, lai neaizej Tu.

P…	Bet kāpēc Tu   neatnāci?
	Bet kāpēc Tu  man nepastāsti?
	Ko esi sen teikt  gribējusi?
	Ko esi jutusi? Kā esi dzīvojusi?

Un kamīna liesmas bez vārdiem mums dziedās,
Un laiks   apstājies būs,
Būs klusums un vīns, kurā zvaigžņu zelts mirdzēs
Un atmiņas   apciemos mūs.

	Būs labi un mierīgi, redzēs pati,
	Šie mirkļi  par mūžību kļūs.
	Nāc, dosim viens otram šo glābjošo nakti,
	Pēc tam – kaut vai pasaule grūst.