Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters
Es biju īstenībai tik tuvu Ka no tās gandrīz neatšķīros Tur bija viss kā bija Tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros Arī tu man iznāci pretīm Un visa pasaule čokurā rāvās Es neatceros neko un visu Bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās Enģeļi meta jocīgus lokus Tie mirdzēja zaļāk kā lielas spāres Vulkāniem sastings lava uz lūpām Štrunts par pasauli gan tā pāries Es dzīvoju dzemdētājas klēpī Tik mokoši ar jums visiem sasitīts Ka vienmēr kad nāk vecie laiki Ir pretīgi reizē un skaisti Es dziedu sev iekodies lūpā Reibis no asinīm savām Akmeņi lido tik tuvu Manu noslēpumu dievišķajam gravām Ir sirds mana krustcelēs vienmēr Un vienmēr es ceļos lai kristu Lai nepiesauktu vairs sevi Bet Kristu Kristu Kristu