Pūt, Vējiņi

J.Lūsēns, G.Račs, "Zodiaks"

Rēc jūra, pamodusies krastu dragā.
Tu viļņiem, saulei pretim ej.
Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā,
Un dzintaru par sēklu sēj.

Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas
Un miglu to, kas manu zemi tin!
Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas,
Ko svešas zoles vēl joprojām min.

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Dievs palīdzi šai vējā nostāvēt!

Dīgst dzintars, kuru šajā krastā sējām,
Ar asinīm un sviedriem apslacīts.
Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā
Tik sāpi savā sirdī pierakstīt.

Es pielūdzu šo sauli, kura nenoriet,
Un kura dziedot mani rītos ceļ.
Pūt, vējiņi un līdzi ceļu noiet to,
Redzēt to, kā kāpās dzintars zeļ.

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Dievs palīdzi šo laiku izsāpēt!

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Pūt arvien spēcīgāk!
Dievs, palīdzi šai vējā nostāvēt!