Lilli Marlen

Vecajie vārti pie mūsu kazarmas
Blāv tumsā sārti zem vecās laternas;
Tur gribam atkal redzēties,
Zem laternas šeit satikties
Kā reiz Lilli Marlen, kā reiz Lilli Marlen.

Abas mūsu ēnas maigi kopā plūst,
Cik mūsu sirdis kvēlas, var katris tūlīt just,
Un visiem ļaudīm redzēt būs,
Pie laternas šeit stāvot, mūs
Kā reiz Lilli Marlen, kā reiz Lilli Marlen.

Sauc sargs sev līdzi - jundas stunda skan;
Draugs, vēl īsu brīdi, tad tūlīt jāiet man.
Uz redzi, draugs, tad teicām sev, 
Cik labprāt ietu līdzi tev,
Tev līdz, Lilli Marlen, tev līdz, Lilli Marlen.

Tavu brašo gaitu, soļus pazīst tā;
Ilgās kvēlot, gaidu es viņu vakarā
Un, ja kas ļauns man notiktos,
Kas tad ar tevi satiktos,
Ar tev', Lilli Marlen, ar tev', Lilli Marlen.

Un no klusās telpas it kā sapnis maigs
Ceļas kluss bez elpas viņas mīļais vaigs;
Vēlu, kad tumsa dienu veiks,
Pie laternas tā gaidīt steigs
Kā reiz Lilli Marlen, kā reiz Lilli Marlen.

Vecajie vārti pie mūsu kazarmas...