Mūžīgā selgā

Uldis Marhilēvičs, Māra Zālīte, Dailes teātra aktieri

Nagla kokā ielien kā tārps,
Tā kā cirtas krīt ēveļu skaidas.
Šajā kuģī, ko būvēju es,
Aizved mīlu un naidu.

Ar šo kuģi kurzemnieks brauc
Pašā tālākā, dziļā jūrā. 
Ilgas, cerības, sapņu un prieks 
Aizpeld kuģī bez burām.

Ar šo kuģi reiz aizbrauks mans draugs,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi, ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.
Ar šo kuģi reiz aizbraukšu pats,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.

Tas ir kuģis, kam jānogrimst,
Pļauj mūs nāva kā novācot ražu.
Tik daudz kuģu jua būvējis es,
Vēl man jābūvē dažu.

Vai patiesi es zārcinieks?
Nē! Es būvēju kuģus kā senāk,
Tikai kuģis šis projām vien iet,
Tikai atpakaļ nenāk.

Ar šo kuģi reiz aizbrauks mans draugs,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi, ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.
Ar šo kuģi reiz aizbraukšu pats,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.

Ar šo kuģi reiz aizbraukšu pats,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.
Ar šo kuģi reiz aizbraukšu pats,
Tālā, zilā un mūžīgā selgā.
Ar šo kuģi ko būvēju es,
Liktens - izjokots nelga.