Aija
Nesaki, man neko, Neļauj plosīties iedomu vējam. Vēl ir laiks padomāt, Apstāties, pirms tālāk ejam. Nevajag dvēseli, atdot ar vārdiem Zudušai dienai, Atļauj sacīt klusumam To ko teic tava sirds man vienai: Nevajaga vārdu, kā ceriņu ziedu, Varbūt rīt jau vēji tos aiznesīs līdz. Satiksim mēs divatā vēl vienu rietu, Lai kā jūra pilna no mīlas ir sirds. Nevajag dāvināt, Tikai mirkli ziedošas rozes. Paskaties tālumā – Redzēsi sārtu vakarblāzmu. Atstāj man gaismu šo, Lai es viena varu ik brīdi Jūras viļņos izlasīt, Vārdus, kas tevis nepateikti: Nevajaga vārdu, kā ceriņu ziedu, Varbūt rīt jau vēji tos aiznesīs līdz. Satiksim mēs divatā vēl vienu rietu, Lai kā jūra pilna no mīlas ir sirds.