Aija
Dzīve aiziet tā kā vilciens Vairs ne mirkli nepanākt. Mēs ar tevi divas sliedes Kuras abas blakus iet Kaut pie apvāršņa tā liekas Tālāk viņām kopā būt, Tomēr nekad nesatiekas, Arī mēs, un sirds to jūt. Tu esi tāds kam it nevienu Vārdu pārmest nespēju. Tik atceries šo vienu dienu, Atceries un piedod to, Ka esmu tev kā vēja zirgs Ko nenotvert un nesaprast. Un tāpēc viss ir tā kā ir Un katram mums savs laimes krasts Vai ir vērts aiz stikla durvīm Vērot kā kļūst skatiens vēss. Katrs kalps mēs savam sapnim Un ar to ir pateikts viss. Katram mums ir savi vēji Sava zvaigzne debesīs. Tāpēc ceļš ko kopā ejam Nekad laimi nenesīs Tu esi tāds kam it nevienu Vārdu pārmest nespēju Tik atceries šo vienu dienu Atceries un piedod to Ka esmu tev kā vēja zirgs Ko nenotvert un nesaprast Un tāpēc viss ir tā kā ir Un katram mums savs laimes krasts