"Sidrabota roze."

Harijs Joniškāns, Kantoris 04

Reiz pirms daudziem gadiem rozi stādījām
Un ar skaistiem vārdiem mīlēt solījām.

Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc!

Nu jau pašiem matos, sidrabs rotājās,
Tomēr acu skatos mīla kavējās.

Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc!

Šī sirmā roze, par mīlu stāsta
Un vienmēr lūdz, pēc mīļā glāsta
Šī sirmā roze, mūs mīlēt māca
Tā neziedēs bez maiguma.

Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc!