Pakāpies kalnā

Imants Kalniņš, Jūlijs Vanags

Pakāpies kalnā un paskaties pāri
Gadiem, kas aizgrimst, un gadiem, kas nāk.
Dziesmas, ko izsenis dziedāja bāris,
Šodien jau pamazām aizmirsties sāk.

Klausies, kā dzērves uz mājokļiem steidzas.
Skaties, kā ziedi pār ābelēm līst!
Diena aiz dienas mums veras jau gaiša,
Atsilst jau sirdis, un brūces jau dzīst.

Pakāpies kalnā un paskaties pāri:
Bargi bij' puteņi, rāms mūsu rīts.
Nāc roku rokā pa ziedošu āri,
Krāšņākie sapņi ir doti tev līdz.

Ceļā vēl redzi tu draudīgu klinti. —
Droši tver kaltu un skaldi, un cērt!
Atceries, atceries varoņu ģinti —
Ugunīs gāja tie vārtus tev vērt.

Pakāpies kalnā un paskaties pāri
Gadiem, kas aizgrimst, un gadiem, kas nāk.
Brīnumu ēkai mēs paceļam spāri,
Cilvēces laime te plaukumu sāk.

(1975)