VĒRTĪBAS

MESA, MESA, MESA

ne pirmo reizi runājam par atrunām
pinos kā vista pa pakulām
rūgtā patiesība liekas pūles neprasa
sākumā vai beigās var pielikt vārdu nekas
visam savs laiks, savi apstākļi un vieta
piecas pāri plikai rokai, veikals jau ir ciet
ja nedēļā būtu vismaz savas dienas astoņas
es noteikti visu paspētu, aizvest, savākt, atdot
kam man trakot, tā zemeslode pati griežas
laiks nav inkaso, lai tak min uz papēžiem
mazsvarīgām lietām laika neatrodas
viss kas nav parāds, pagaidīs, var neatdot
uzlieku uz svariem, ģimeni un darbu
kausiņš nosveras pa lab’, un es arī
mīļotās rokas vietā rokā telefons, 
TV discovery par rozā NLO
veltīgām lietām grēda uzmanības
kur pazudusi diena tu jautā sev pusnaktī
kaut kas iesākts, kaut kas pusdarīts
bet tuvajiem neatlika laika uzzvanīt

liekas, ka esmu tepat, blakus tepat,
bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)

liekvārdība draugu starpā kā sunim blus’
ikdienas mainīgā informācijas plūsma
šodien nepateiktais, rīt pateikts būs
apsēstības paveids, kas stumda, grūsta mūs
kad izdevīgi pašam, laiks top elastīgs
tā ir tikai vēstule no ģimenes var nelasīt
svarīgāk ir pretī atlaidēm skriet
nekā zvans mammai, sveiki, kā tev iet
piecas stundas internetā pavadīt ir nieks
bet aizbraukt uz kapiem neatrodas stunda liek’
kad pakaļa svilst, tad dievam uzklausīt pienākas
bet par to, ka viss ir labi, pateikties piemirstās
jautājuma beigas noskaidrotas, jau ir gabalā
reto reizi pirms cilvēks pamosties pamanās
ar vaigu sevi salamāt neizbrauks cauri
sākam tikai saprast tad, kad atpakaļceļa nav
ar āmuru pa galvu, lai tu tagad aptvertu
tevi ir tukšas rokas, bet dzīvei pilna atvere
visiem viens liktenis, biļete vienā virzienā
mosties, tas ir mīts, ka dzīve sākas pirmdienā

liekas, ka esmu tepat, blakus tepat
bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)

kaut kur esmu es, kaut kur esam mēs
kaut kur tālu prom, prom
tik tālu, tālu, tālu, tālu

liekas, ka esmu tepat, blakus tepat
bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)