Viens cilvēks, viena dvēsele, viena dzīves daļa
Ko pielikt, atņemt, nosargāt, ja sirds tik ļoti 
zaļa
Vien paša meliem noticēt, lai nekliedz sāpe skaļa
Līdz tomēr atrast labāko un negribēt laist vaļā


Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti


Kad kvēlas lūgsnas atbilde ir iet no nakts uz 
dienu
Cauri tumsas elpai neatlaist vienu gaismas 
pavedienu
Un sekojot tam attapties, ka sabrukušas sienas
Tad ieraudzīt, ka sanākt var no divām dzīvēm viena


Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti