Prāta Vētra, Prāta Vētra, Prāta Vētra
Noliecies pie zemes tik stīvs, Vienā rokā vijole, otrā - vīns. Nodurtu galvu, bez krekla Lūdzošā balsī dzied. Dziesma beidzas. Piegāju klāt. Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sākt Pretējās acīs bij skumjas, Manās acīs - kauns. Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Pieliecos tuvāk, Gandrīz kā tēvs līdzi just, Vīns bija stiprāks par pratu, Bet viņa prāts nedomāja zust. Tikai vienreiz viņš grib dzirdēt kā šauj, Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs. Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt: "Paldies! Esmu palicis dzīvs." Noliecies pie zemes tik stīvs, Vienā rokā vijole, otrā - vīns. Viss ko es vēlos ir bijis Un tagad man nav vairs nav kur iet. Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev"