Normunds

Normunds, Normunds, Normunds

Burvīgs rīta maigais skatiens tavs,kā mirklis pazib dienas,mēneši un gadi to neizdzēsīs smaids tik labs,un mīļie pieskārieni jaukie,to važās neiekals ziemas vēji aukstie, tas atnāks domās gaismas starā īstā
piedz. kas ir šis smaids un skatiens tavs,tā mīļā sirds kas klauvē man?kam ir tās maigās rokas,kas glāstot mieru nes 2reiz.
Tā uguns liesma kausē vienaldzības klinti manu,tā saudzē pakritušo sirdi,tā atnes mieru īstu un liks smaidīt man.
piedz. Kas ir tā zvaigzne īstā,kas ir tā debess kas puķes košas kaisa?kam balss tik tīra kā avots dzidrs?
Tas skatiens tavs un rokas maigās  liks smaidīt arī man,rītam austot maigi,maigi  čukstot mīlestības vārdus teikt.