Leonīds Breikšs, Ieva Akurātere
Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgām neliec ciest,vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest, vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan, jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. Kungs mēs ticam ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts, lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc, lai par lejam šīm un kalniem vienmēr latvju mēle skan, to man klusi čukst šī zeme to ik akmens saka man, to ik akmens saka man. Tu tak negribi lai važās reiz mūs atkal svešnieks kaļ, lai mēs redzējuši sauli krītam naktī atpakaļ, tu tak negribi lai atkal latvju tauta ceļos krīt un lai mūs kas šodien brīvi atkal važās saslēdz rīt. Tu tak negribi lai svešā mēlē tevi lūdzam mēs, tu kas devis mums šo zemi tu kas esi mūsu tēvs, vai nav skaistas mūsu dziesmas, nē tā nedzied verga sirds, tāpēc mūžam tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz, latvjus brīvus jāapmirdz. Tāpēc sargi mūs tais dienās tornī sargs kad trauksmi sauks, tad kad nāves izkapts nopļauts drauga rokās nomirs draugs, tad kad svina bišu spieti plosīs latviešu s un dzels, tad kad baltas krustu birzis neredzamas roka s cels. Tad par vēlu būs mūs vienot, ja mūs šodien pl osīs naids, baigs, ak kungs, tad pāri zemei skanēs latvj u tautas vaids, jo vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pa zīt spēs un vai tiešām tikai vergu gaitām izredzēti mēs, gaitām izredzēti mēs. Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitā būs, un pēc gadiem sveši kungi klaušu gait ās izdzīs mūs, nē, tik grūti ir tam ticēt, nē, šī doma s irdī sāp, tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp ! Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli ja už, nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž, nāc un svētī mūs un vieno un mums darba spēku dod, lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods, negaid a mūs briesmīgs sods. Šodien kungs mēs tevi lūdzam ne ļauj latvjiem mirt un zust., liec mums vienmēr savu saul i brīviem pāri galvām just, līdz tiem laikiem, kurus šod ien nezin vēl nekur neviens, mūžam brīvs lai latvju ērgl is savus spārnus plesdams skrien. Lai pret nezināmiem laikiem, cauri mūžiem ejam mēs, dod mums spēku, dod mum s drosmi, dod mums vienprātību tēvs, un ar savu dēlu sūt i jaunu garu tautai šai, lai tā drošiem soļiem spētu doties pretī mūžībai, doties pretī mūžībai