Ir pagājis ilgs laiks

ansis, Aija Andrejeva, ansis, Aija Andrejeva

[ansis]
Labrīt! Labrīt!

Ir pagājis ilgs laiks,
Paskaties pa logu, ārā tiešām bilde skaista.
Tā pati saule spīd, tavās plaušās spirgts gaiss,
Sakravā koferi savu, un tad uz pilnu tvaiku,
Tu neapstāsies, kamēr kabatā nav 100 klaipu!
Un nāsīs sajūti to, kā smaržo silta maize,
Acīm ciet, nemani to, kā rodas dziļa plaisa,
Starp to, kur esi, un vietu, kur tevī dzimst gaisma.

(Varbūt tikai man liekas, ka ir pagājis reāli ilgs laiks!
Bet vissilgākais laiks, ko esmu piedzīvojis. 
Paskatīsimies, kas ir mainījies.)

Skolas meitenes lepni piegaugušas ir par tantēm,
Kam statusa dēļ jau visām pienākums ir šancēt.
Kādam tajā ofisā ir depresija Anša dēļ,
Jo mans plāns A, vienmēr paliks viņa plāns B.
Domā, ka viņa karjera varēja būt mans ceļš!
Piepildīja mazā jūtu, uzburt tikai plāns spēj.
Viltus pārliecību sanāk atrast tikai glāzē,
Pacilājis domu, no visa atsacīties kādreiz.

Tikmēr daļa pelna ārzemēs to kāpostu,
Kā strādnieki, kas strādā vai kā pārdevēji, kas pārdod.
Vienam huj tu zini kāpēc, pālī vajag sist sejas,
Otrs publicē un dzēš kaut kur netā sliktu dzeju.
Citam darbā gāja grūti, bet viņš no tā neaizmuka,
Padirsa to, tad no kauna izdēsās no Facebook.
Citam moto esot: "Tikai es un mani brāļi,
Joprojām konfliktā par savu seksualitāti."
Kāds ir atradis Dievu, un to ir jāzina visiem,
Kaut arī savā rīcībā viņš neatgādina kristieti.
Mēs augām vienādi, bet izaugām tik dažādi,
Katrs pa savam sapisies, tas ir kaut kā tā sanācis.
Toreiz, kad svešais biedēja, kā satracināts pūlis,
Šķiet neviens no mums nesaprata, to, ka tas ir uz mūžu.

(Kāds no jums teiks, ka pasaule jūk prātā.
Bet tādā gadījumā, pasaule jūk prātā jau ļoti ļoti ilgu laiku.
Pasaule mainās, un cilvēkiem vienmēr ir bijis grūti mainīties tai līdzi.
Laikam tāpēc pasaule jūk prātā arī tagad.)

Par politkorektumu te skaidro neredzīgs aklam,
Uz globusa ir ļaudis, kas domā, zeme ir plakana.
Emigranti netā lamā imigrimantus,
Politiskie debitanti atgādina diletantus.
Dziedātāji repo, reperi dzied,
Aprīļa naktis brīžiem atgādina decembra dienas.
Pūļi slavē tos, kas paši sevi ruporā slavē,
Tagad Abrene ir Krievijā, Plutons nav planēta,
Gustavo vairs nav Gustavo, Dulle nav Dulle,
Brukušo vietā jauni mūri atkal ceļas un brūk.
Kāds uzbūvēja kosmosa kuģi, kurš bija uz Marsa,
Bet kāda darbs ir, lai pasaule turpina karst.
Zinātne spēj pievekt slimības, apturēt sērgas,
Bet citi sludina, ka tas ir slikti vakcinēt bērnus.

Miljardiem dzīvību ir beigušās un sākušās,
Tiešām ilgs laiks, es jau teicu pašā sākumā.

[Aija Andrejeva]
Mums bija tik daudz laika, kur tas viss paliek?
Tā pati saule spīd uz mums caur koku zariem.
Tiešām ilgs laiks,
Ziemas un vasaras gar manām acīm mainās,
Mums ir šis brīdis, un tu redzi mani smaidam.
Tiešām ilgs laiks,
Elpo zemi, pa kuru tu tagad staigā,
Pasper soli, tu ceļo uz priekšu laikā!
Gaismas gadiem prom no vietas, kurā bijām,
Viena dzīve, bet sapņu mums pietiek trijām...
Ti-ti-tiešām ilgs laiks.