Pa mākoņu ceļu

Aija Rimša, Aija Rimša, Aija

Pa mākoņu ceļu

Vai spēšu reiz aizmirst tos bērnības rītus
Kad priekšautā savā tu vienīgā steidzi
Slaucīt man asaras, roķeles netīrās
Norājot reizēm, bet mūžīgi mīlot

Izdzisa ogle, kas pavardā kvēloja
Tur mana bērnība vakar vēl sildījās                            2X
Pa baltu mākoņu ceļu aizgāja
Viņa , kas mani , tik patiesi mīlēja.


Sāpe, kaut tinu to kamolā kauc
Tik daudz bijis laba un rūgtumu daudz,
Es lūdzu, jel atnāc un pārkrustī mani
Lai jūtu kā skar mani eņģeļa spārni.

Pdz. 2X


Piedod, ka pateikt tev nepaspēju
Vārdus ko varu nu sacīt tik vējam
Krīt manās rokās visbaltākie sniegi
Kā tavas dziedātās dziesmas tik maigi.