Aija Rimša, Aija Rimša, Aija
Pa mākoņu ceļu Vai spēšu reiz aizmirst tos bērnības rītus Kad priekšautā savā tu vienīgā steidzi Slaucīt man asaras, roķeles netīrās Norājot reizēm, bet mūžīgi mīlot Izdzisa ogle, kas pavardā kvēloja Tur mana bērnība vakar vēl sildījās 2X Pa baltu mākoņu ceļu aizgāja Viņa , kas mani , tik patiesi mīlēja. Sāpe, kaut tinu to kamolā kauc Tik daudz bijis laba un rūgtumu daudz, Es lūdzu, jel atnāc un pārkrustī mani Lai jūtu kā skar mani eņģeļa spārni. Pdz. 2X Piedod, ka pateikt tev nepaspēju Vārdus ko varu nu sacīt tik vējam Krīt manās rokās visbaltākie sniegi Kā tavas dziedātās dziesmas tik maigi.