Naktsvārdi(Vers.2)

Uldis Marhilēvičs, Igo

Tu klusē viesībās, mans draugs,
Nesaprot it neviens, kāpēc tā,
Viss liekas draugiem tevī jauks,
Vienīgi vārdu tev nav.

Vārdi, ko burzmā saudzēji tu,
Tavu klusumu jau raisīt sāk,
Vārdi, ar kuriem nakts ir uz tu,
Tavās lūpās čukstus nāk.

Viesi jau atvadās un iet,
Klusi ar smaidiem tu vadi tos,
Smieklus kā durvis ver tie ciet,
Ietinās tavos smaidos.

Vārdi, ko tevī atraisa nakts,
Tajos neskan dienas nogurums,
Vārdi stīdz naktij cauri kā dakts,
Nakts kā svece silta mums.

Vārdi, ko burzmā saudzēji tu,
Tavu klusumu jau raisa,
Vārdi, ar kuriem nakts ir uz tu,
Čukstiem silda pusnakts gaisu.

Vārdi, ko tevī atraisa nakts,
Tajos neskan dienas nogurums,
Vārdi stīdz naktij cauri kā dakts,
Nakts kā svece silta mums.

Tevi es dievinu mazliet,
Piekļaujot tevi sev cieši klāt,
Pulksten’s iet neuzvilkts, man šķiet,
Kamēr tev klusi sirds iet. (3x)

/no ieraksta/