Artūrs M x Ģirts L
Kamdēļ mīlēt to, kas tevi nemīlēs Bet es nespēju viņu no sava prāta dzēst No sava prāta dzēst, nē es nespēju to Katru sekundi ar Tevi pēkšņi aizmirst, Jo tu bij vienīgā, ko mīlēju, Ko sev vēlējos blakus, diemžēl Tagad esi aizbēgusi tālu no manis Kāpēc, kāpēc Tev vajadzēja sabojāt visu Tagad notupies uz ceļiem, miljons asaras birst Vai tas tiešām ir viss vai arī es sapņoju, ko? Es bez tevis taču nevarēšu izdzīvot Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā Kad bijām tik mēs un vairāk neviena Ko lai tagad es daru, kad vairs neredzu tevi Otro vakaru pēc kārtas staigāju nodzertu seju Tas nav normāli, ja tu apsolīji, ka būsi ar mani Dienas beigās esi prom un tev par visu vienalga Nē es negribu nē! - to es dzirdēju no tevis Liekas muļķīgi, ka veltīju tev daļu no sevis Visu, ko biju tev devis tu esi aizmirsusi Manas vēstules no draugiem esi izdzēsusi Tik daudz, tukšu domu manu prātu jauc Tik daudz emocijas, ka man ar tevi būt nav ļauts Bet viss jau nevar būt tik balts, jo tā nav It visā labā, mīt arī kaut kas ļauns Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā Kad bijām tik mēs un vairāk neviena Es tagad nezinu, cik ilgi manā prātā tu būsi Kopā pavadītie vakari, tie tiešām man trūkst Kaut es spētu tevi aizmirst, vienkārši izmest no galvas Atkal piecelties un uzsākt savu dzīvi no jauna Esmu dzīvojis ar mērķi, ka es būšu tev līdzās Tas ir smieklīgi, jo zinu tev ar citu kas bīdās Šajās rindās saprotu, ka nebūs viegli Tevi aizmirst, bet esam jau kā svešinieki To nevar izteikt vārdos, Tas grauž un ar gadiem pāriet Bet līdz brīdim, kad viss tas pāries Tava dvēsele, tava dvēsele Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā Kad bijām tik mēs un vairāk neviena