Stūrī Zēvele, Kārlis Vērdiņš, Stūrī Zēvele
rupja auduma kreklā tavas neskaidrās līnijas pieduru roku, nošalc miesas aiz diegiem brīnās mazi izpletņu lēcēji aizlido mājvietu meklēt nelaikā parautas aukliņas ieaustas tavā kreklā es šonakt sapņoju par tavām pēdiņām es tevi labprāt izņemtu no tām tu ej kā kaķis kluss kur tumsa sauc es diemžēl nezinu kā tevi sauc rupja auduma kreklā tavas neskaidrās līnijas pieduru roku, nošalc miesas aiz diegiem brīnās, brīnās mazi izpletņu lēcēji aizlido mājvietu meklēt nelaikā parautas aukliņas ieaustas tavā kreklā mazi izpletņu lēcēji aizlido mājvietu meklēt nelaikā parautas aukliņas ieaustas tavā kreklā es šonakt sapņoju par tavām pēdiņām es tevi labprāt izņemtu no tām tu ej kā kaķis kluss kur tumsa sauc es diemžēl nezinu kā tevi sauc ar rokām trīcošām un acīm kautrām tu aizslīdi starp ģimnāzistēm jautrām un iedams pārcel vienu rozā pēdiņu pār manu mazo šīvakara bēdiņu