Līga Priede
Es skatos mēnesī un mēness redz mani, Mēness redz arī to, kuru mīlu es, Svētī Dievs mēnesi un svētī Dievs mani, Un svētī, Dievs, arī to, kuru mīlu es. Viss pasaules skaistums tiek glabāts un pasargāts debesīs, Ja atver tām sirdi tad skumjas kā migla drīz pagaisīs, Kad sudraba zvaigznēs mirdz nakts un mēness tās saskaitīs, Lai kur arī būtu mana sirds caur to tevi atradīs. Es skatos mēnesī un mēness redz mani, Mēness redz arī to, kuru mīlu es, Svētī Dievs mēnesi un svētī Dievs mani, Un svētī, Dievs, arī to, kuru mīlu es. Visaugstākie kalni nes mieru mums vienmēr, kad sirds mums skumst, Un vienmēr ir silti ja esam mēs blakus, kad vakars tumst, Cik tuvu vai tālu mūs dzīves ceļš steigā ir aizvedis, Lai kur arī būtu mēs redzam šīs vienotās debesis. Es skatos mēnesī un mēness redz mani, Mēness redz arī to, kuru mīlu es, Svētī Dievs mēnesi un svētī Dievs mani, Un svētī, Dievs, arī to, kuru mīlu es. Es skatos mēnesī un mēness redz mani, Mēness redz arī to, kuru mīlu es, Svētī Dievs mēnesi un svētī Dievs mani, Un svētī, Dievs, arī to, kuru mīlu es. Es skatos mēnesī un mēness redz mani, Mēness redz arī to, kuru mīlu es, Svētī Dievs mēnesi un svētī Dievs mani, Un svētī, Dievs, arī to, kuru mīlu es.