Jānis Strazds, Maija Kalniņa, Antra Stafecka un Andris Ērglis
Vēja pulksteņi lēni stājas Saulei ir uzklāta gulta Vēl viena diena aizslīd aiz laika Tālu aiz horizonta Vēl viena diena aiziet naktī Meklēt to ceļu, ko gājām. Kuru mēs abi kopā gājām un kuru mēs nenosargājām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Kaut kur starp abām pasaules malām Skrien manas domas pie tevis Skrien mūsu naktis augstu kalnos Un baidās pašas no sevis Kā lai to zina, kur ir tie vārti, Kur ir tie slēģi un durvis, Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā Un kuras mēs neatslēdzām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs Es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums vēl tik daudz laika būs... Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs