RobertsL, RobertsL
Verse 1. Es sēžu istabā, man ir pildspalva un papīrs Man ir domas par tagadni un jābeidz ir rakstīt Da ko es ākstos prosta kaifoju zem bīta ar sniegu Kaut kādi pārmetumi dzirdami jau kuro ziemu Simts ir meitenes kas aizies, bet neviena kas paliks Brunas acis, tumši mati, es atkal mūzu satieku Viņas cer ka es mainišos, bet šāds uz mūžu palikšu Dzīve mainija tā ka nevaru mātei skatīties acīs Viņa neredz, bet jūt ka ar mani kaut kas nav lāgā Man Vajg atbalstu, bet viņa nemitīgi strādā Dārgais dievs, cik maksā īsta mīlestība saki Un ja tu pārdot patiesību, tad cik par to prasi? Manā nummurā astoņi cipari, bet tev iegaumēt grūti Bet visi līp man klāt kad uz skatuves kustinu pūli Jūs visi varat pazust, man tas nav vajdzīgs Roku nespied man feik, es esmu saistīts Hook 2X Kā man iet, kā man iet? - man iet labi! Manas asaras ir kristāli, sapiniet mani! Es esmu bagāts tāpat, un tā nav nauda Tevi uztrauc, jā, BET MAN ir vienalga Verse 2 Mani nepis tie komenti, es zem grādiem Paņem no manis cik gribi un tad vācies Es par to neraudu, jo zinu ka tas pāries Ja ir ko pārmest uz priekšu nu tad sāciet Robert beidz lietot, beidz vienreiz rakstīt tos sūdus Bet katru dienu tavi fani kaut kā par maniem kļūst Kaut kā jocīgi jā, bet esmu dzīvs uz mūžu Diezgan ilgs laiks lai spētu labot savas kļūdas Kapēc esmu tāds egoists un domāju tikai par sevi Kaut mana ģiemene ir liela es jūtos viens un zemu, Nav te rokas kas palīdz, nav kas dara manā vietā Es tēmēju tikai uz paradīzi mani tur gaida jau dienām Tu tik turpini dirst ka te scēnā sudus es radu Tas vielas ceļo pa vēnam un joprojom pohuj ir man Es mierigi sarīšos tabletes un jutīšos labi, Bet jūs tik turpinat kritizēt jūs no žurku bandas