Mākonis

Jumprava

Starp lielajiem radiem un kaimiņiem
Slīd mākonis - lielībnieks mazs
Un stāsta, ka samērcēt saulīti
Tam nebūtu itin nekas.

Viņš lietu un pērkonu sūtīšot,
Ar zibeņiem mētāsies tas.
Lai nesmaida radu un kaimiņi,
Nemaz jau viņš neesot tik mazs.

Saule nožāvājas gari,
Nogroza galvu tā:
Laikam jau nedarbus darīt
Prot pat tāds mākonis mazs.

Jau mēness pie debesīm uzrāpies ir.
Sauc mākonis, lielībnieks, tam:
Uz tava raga es šūpošos,
Aiz deguna turēšos tam

Un zvaigznes kā sudraba podziņas
Sev kabatā sabēršu drīz.
Lai nesmaida radi un kaimiņi:
Nemaz jau es neesmu tik sīks.

Mēness nožāvājas gari,
Nogroza galvu tas:
Laikam jau nedarbus darīt
Prot pat tāds mākonis mazs.