Roberts Pētersons, Roberts Pētersons, Roberts Pētersons
Akmens krīt ezerā, Izgaist laiks no nekā. Sasildīs mani tā diena, Kad paliksim divatā. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Viens pakāpiens pretī tām, Sen aizmirstām cerībām. Kad sitīs pulkstenis mūžību, Tad ceļi nešķirsies mums. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Kas uz zemes mani tur...? Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims.